Ievads & uzsildīšanās

RBV:
Sveiks, Mārtiņ! Paldies, ka atradi laiku sarunai. Es gribētu sākt ar nelielu ieskatu tavā profesionālajā ceļā – kā tu nonāci būvniecībā un kādi bija galvenie pagrieziena punkti no 2006. gada līdz šodienai?

Mārtiņš:
Apmēram 2005. gadā, kad mācījos Saldus Profesionālajā vidusskolā par būvtehniķi, vasaras periodā devos meklēt praksi. Pirmo vasaru nostrādāju būvniecības uzņēmumā SIA “Jumis-Z” kā palīgstrādnieks. Tajā gadā Ventavā būvēja fermu, un es strādāju pie betona maisītāja. Nākamajā vasarā praksē nostrādāju SIA “SIN-N” kā santehniķa palīgs. Trešajā kursā atkal devos praksē uz to pašu uzņēmumu un izteicu vēlmi strādāt birojā – pie tāmēšanas. Mani pieņēma. Sākumā tāmēju, bet, kad uzņēmums ieguva vienu no maniem satāmētajiem projektiem, sāku arī vadīt darbus. Šajā laikā guvu pirmo praktisko pieredzi būvniecībā. Saku “tajā laikā”, jo mūsdienās būvniecības procesi ir kļuvuši daudz sarežģītāki un birokrātiskāki. Lai saglabātu uzņēmuma konkurētspēju un nodrošinātu izaugsmi, ir jāstrādā daudz efektīvāk un precīzāk, kā arī jāpilda ievērojami vairāk dokumentu un atskaišu.

Pēc skolas beigšanas paliku strādāt SIA “SIN-N” līdz sākās ekonomiskā krīze un uzņēmums bankrotēja. Pēc tam vēl pāris gadus piestrādāju dažādos citos uzņēmumos, bet tad sapratu, ka man ir gan zināšanas, gan vēlme darīt lietas pašam.

Apmēram 2011. gadā sāku darboties uzņēmumā SIA “Kuldīgas būvserviss“. Sākotnēji strādājām nelielos projektos. Viens no pirmajiem objektiem, ko atceros, bija Liepājā, kur kā apakšuzņēmēji sadarbojāmies ar ceļu būves uzņēmumu SIA “VIA” – likām betona apmales ielām gar tramvaju līnijām. Šajā laikā uzņēmumā strādāju gan fiziski, gan vadīju darbus. Būtībā, kad sākām, mums nebija nekā – ne instrumentu, ne tehnikas. Paņēmām kredītu, nopirkām betona zāģi, blieti un citus instrumentus, pieņēmu darbā palīgus un ar vecu Fordu braucu uz objektu strādāt.

Iepriekš bortus nekad nebiju licis – sākumā darbs neizdevās, nemācējām. Pāris dienas vērojām, kā to dara citas brigādes, un drīz mums jau sāka sanākt. Vasaras beigās bijām jau ļoti kvalificēti un pieprasīti – atceros, ka citi mūsu tempam vairs netika līdzi. Personīgais rekords: vienā dienā ar diviem palīgiem samontēju 162 metrus lielo ceļa bortu.

Pēc tam vēl kādu brīdi turpināju strādāt ar rokām, bet pakāpeniski tikām pie lielākiem projektiem, kuros vadīju būvdarbus. Komandā jau bija ap desmit cilvēku, vēlāk – vēl vairāk. Vienā brīdī sākām būvēt viesnīcu Pāvilostā. Tas bija šī uzņēmuma pēdējais projekts – neprecīzas ģeoloģijas dēļ būvdarbu izmaksas izrādījās daudz augstākas nekā plānots. Lai nostiprinātu būvbedres malas un novērstu blakus esošā kanāla ieplūšanu, bija jāierīko rievsienas. Projektā norādītās smiltis realitātē izrādījās māls ar akmeņiem – tas radīja papildu izmaksas vairāku simtu tūkstošu apmērā. Ar pasūtītāju neizdevās vienoties ne par šo izmaksu apmaksu, ne par tekošo darbu apmaksu, un process nonāca tiesā.

Pēc laika, kad biju nedaudz novērsies no būvniecības, kāds paziņa piedāvāja strādāt militārajā pilsētiņā Skrundā kā apakšuzņēmējam. Ar šo brīdi arī sākās SIA “Rietumu būvvadības” stāsts. Šobrīd es labi orientējos būvniecības procesos, apzinos riskus un spējam kvalitatīvi vadīt projektus. Lielu projektu vadība jau no paša sākuma bija galvenais uzņēmuma mērķis – tādēļ arī uzņēmuma nosaukumā ir vārds “būvvadība”.

Tā nu sāku šo uzņēmumu attīstīt un veidot – būtībā to izveidojām no nulles. Un tā ir arī mana lielākā vērtība – spēju no nekā radīt lielas lietas. Jaunu lietu radīšana man sagādā prieku. Daru to pa savam. Iekļauties esošajās sistēmās man ne vienmēr sanāk, tāpēc tur, kur tas nepieciešams, mums ir lieliska komanda, kas paveic lielu darbu

2. Sasniegumi pēdējo 12 mēnešu laikā

RBV:
Ja paskatāmies uz pēdējo gadu – kādi ir uzņēmuma galvenie sasniegumi vai projekti, ar kuriem īpaši lepojies?

Mārtiņš:
Lielākais sasniegums noteikti ir līgums ar Kuldīgas novada pašvaldību par Skrundas pamatskolas atjaunošanu. Tas ir pirmais tik apjomīgs – vairāku miljonu vērts – projekts, kurā darbojamies kā ģenerāluzņēmējs. Šis objekts ir stabils sākumpunkts nākamajam attīstības posmam, un mūsu ambīcijas ir lielas.

Otrs nozīmīgais sasniegums – esam nodevuši ekspluatācijā Kuldīgas bērnu un jauniešu centru. Šajā projektā darbojāmies kā apakšuzņēmējs, taču faktiski veicām gandrīz visus darbus, tostarp arī projekta vadību. Objektu bija sācis būvēt cits uzņēmums, kas nespēja darbu pabeigt, un līgums ar to tika lauzts. Mums izdevās darbu pārņemt un veiksmīgi pabeigt. Zinu, cik svarīgs šis centrs ir Kuldīgas ģimenēm un bērniem, tāpēc man ir īpašs gandarījums, ka projekts ir ne tikai pabeigts, bet arī jau aktīvi izmantots.

Šogad nodevām arī ekspluatācijā sivēnu fermu Vaiņodē. Projekts bija tehniski sarežģīts – betonēšanas darbi bija apjomīgi, kā arī tika uzstādītas vienas no lielākajām kopnēm, kādas ražotas no koka. Taču viss tika paveikts kvalitatīvi un laikā – visas iesaistītās puses bija apmierinātas. Šeit liels paldies mūsu komandai par atbildīgu un neatlaidīgu darbu līdz mērķa sasniegšanai.

3. Kāds, jūsuprāt, ir jūsu lielākais profesionālais sasniegums kā uzņēmuma vadītājam?

RBV:
Kādu uzskati par savu lielāko profesionālo sasniegumu kā uzņēmuma vadītājs?

Mārtiņš:
Par savu lielāko sasniegumu uzskatu komandas izveidi, kurai varu pilnībā uzticēties. Tie ir profesionāļi, kas ikdienā ar atbildību un entuziasmu dara savu darbu. Viss, ko mēs kā uzņēmums esam sasnieguši, ir tieši šo cilvēku nopelns.

Otrs būtisks sasniegums, ar ko patiesi lepojos, ir reputācija, ko esam izveidojuši. Un tas noteikti nav tikai mans nopelns – tā ir visas komandas kopīga darba rezultāts. No pirmās dienas esam turējuši doto vārdu, vienmēr norēķinājušies ar apakšuzņēmējiem laikā, esam bijuši atklāti problēmu risināšanā un neesam bēguši no atbildības.

Mūsu cilvēki darbu veic ar godaprātu un skaidru apziņu par rezultātu. Tas ir pamats, uz kura balstās mūsu uzņēmuma vārds. Un tieši šī reputācija, ko esam iemantojuši klientu, partneru un kolēģu acīs, ir lielākais apliecinājums komandas spēkam un mūsu attieksmei.

4. Izglītība — no Saldus līdz RISEBA

RBV:
Tev ir stabils praktiskais pamats no Saldus Profesionālās vidusskolas, un šobrīd tu studē biznesa psiholoģiju RISEBA 3. kursā. Kā šīs zināšanas papildina tavas līdera prasmes?

Mārtiņš:
Šīs abas skolas sniedz pilnīgi atšķirīgu pieredzi. Saldus Profesionālā vidusskola iedeva man praktiskos pamatus — izpratni par būvniecības tehnoloģijām un procesiem. Tas bija sākumpunkts, kas palīdzēja man nonākt līdz būvniecībai kā nozarei.

Tomēr, kad esi uzņēmējdarbībā, saproti, ka pamatos tas viss ir darbs ar cilvēkiem — un ar tikai tehniskām zināšanām nepietiek. Mani interesē gan psiholoģija, gan bizness, tāpēc izvēlējos studēt biznesa psiholoģiju.
Studijās mēs apgūstam gan ar uzņēmējdarbību saistītus kursus, gan psiholoģijas pamatus. Abi virzieni mani
saista.

Ne visu, ko māca augstskolā, iespējams tieši pārnest praksē, taču iegūtās atziņas noder. Svarīgākais tomēr ir pieredze, kuru papildina zināšanas un izpratne. Tagad labāk saprotu cilvēkus, kas ļauj man precīzāk vadīt procesus un izvairīties no liekiem konfliktiem. Es zinu, kā panākt rezultātu, kā katru komandas locekli motivēt — jo nav vienas formulas visiem. Katrs cilvēks ir personība ar savu motivāciju.

Svarīgi ir arī izprast, kāpēc cilvēki rīkojas tā, kā viņi rīkojas. Tas palīdz pārrunās un lēmumu pieņemšanā. Uzskatu, ka pašizaugsme ir būtiska dzīves sastāvdaļa. Nepārtraukta mācīšanās un jaunu lietu apgūšana padara prātu asāku un neļauj ieslīgt rutīnā. Arī mūsu uzņēmumā darbiniekiem nodrošinām dažādus kursus un mācības, tostarp ar psiholoģiju saistītus.

5. Ģimene un darba / privātās dzīves līdzsvars

RBV:
Kā gādīgs ģimenes galva tu noteikti menedžē arī laiku ārpus darba. Kādas metodes izmanto, lai sabalansētu intensīvu būvniecības grafiku ar ģimenes vajadzībām?

Mārtiņš:
Man nav kādas konkrētas sistēmas vai metodes, ko izmantoju, bet ir dažas lietas, kas palīdz. Piemēram, lai nepalaistu garām svarīgas lietas, lietoju vienkāršu rīku – Google Calendar. Tas palīdz ieplānot un pārskatāmi strukturēt dienu.

Cenšos darbu uz mājām nenest, ja vien nav kaut kas ļoti steidzams, ko noteikti jāizdara. Man darbā ir uzticama komanda, tāpēc, ja nepieciešams izrauties uz kādām ģimenes vajadzībām vai privātiem notikumiem, to varu izdarīt bez bažām par procesiem. Protams, fokuss ir jāsaglabā jebkurā gadījumā.

Lielāko daļu dienas pavadu darba procesos, bet vakarus un brīvdienas cenšos pavadīt kopā ar dēlu, sportojot, mācoties vai nodarbojoties ar saviem hobijiem. Tas ļauj atgūt līdzsvaru un saglabāt enerģiju.

6. Kuldīgas patriota skatījums

RBV:
Tu sevi dēvē par Kuldīgas novada patriotu. Kā šī piederības sajūta ietekmē tavus lēmumus, domājot par reģionālajiem projektiem un sociālo atbildību?

Mārtiņš:
Jā, man ir izteikta piederības sajūta gan savai pilsētai, gan valstij. Es patiesi priecājos par katru jaunu projektu, kas top Kuldīgā — neatkarīgi no tā, kurš ir šī projekta būvnieks. Liels gandarījums ir arī par uzņēmējiem, kas attīsta biznesu tieši šeit. Uzņēmēji ir sabiedrības mugurkauls — viņi rada darba vietas, maksā nodokļus, uzlabo vidi un veido pievienoto vērtību kopienai.

Tieši tāpēc arī pats izvēlējos būt uzņēmējs — lai darot labu sev, vienlaikus dotu ieguldījumu arī citiem. Priecājos par Kuldīgas pašvaldības paveikto, jo vecpilsētas saglabāšana un tās autentiskuma uzturēšana ir nozīmīgs darbs. Šī pilsēta ir īpaša — radoša vide ar savu “dvēseli”. Ne visām pilsētām tāda ir.

Es skaidri redzu, cik ļoti Kuldīga ir mainījusies kopš manas bērnības, kad mācījos pamatskolā. Tagad katru gadu tiek sakārtotas ēkas, ceļi, vide. Un tas man sniedz gandarījumu — redzēt attīstību un būt daļai no tās.

7. Hobiji un “atslēgšanās”

RBV:
Volejbols, pludmales teniss, staigāšana — kā šīs aktivitātes palīdz tev saglabāt enerģiju un fokusu? Un kā šobrīd rit Padures Keramikas īpašuma attīstība?

Mārtiņš:
Man patīk komandu sporta veidi — īpaši volejbols un pludmales teniss. Neesmu profesionālis, un pludmales tenisu spēlēju tikai kopš pagājušā gada, taču man šīs spēles patīk atmosfēras dēļ — tās ir atbrīvotas, bet vienlaikus prasa koncentrēšanos. Tās palīdz īslaicīgi atslēgties no darba procesiem.

Ikdienā arī daudz staigāju — mēģinu dienā noiet vismaz 10 000 soļu, dažreiz pat ievērojami vairāk. Tas palīdz uzturēt fizisko formu un līdzsvarot sēdošo darbu, kas saistīts ar biroju, sapulcēm un braukšanu ar auto.

Runājot par Padures Keramiku — esmu uzaudzis Padures pagasta ciematā “Keramika”, un pret šo vietu man ir palicis īpašs sentiments. Redzot, kā vecā rūpnīcas ēka iet bojā, nolēmu to iegādāties. Šobrīd šis īpašums ir mans hobijs un vienlaikus arī nākotnes pensijas projekts — vieta, kur nākotnē varēšu darboties pēc aktīvās karjeras noslēguma.

Attīstība notiek pakāpeniski — cik laiks un resursi atļauj. Īpašums ir plašs – ēkas ap 4000 m², papildus vēl zeme, mežs un dīķi. Man ir ideja par radošo nozaru kvartāla izveidi ar nomas telpām. Pašlaik ir jau vairāki īrnieki, un jaunākie vēl tikai iekārtojas. Vairāk nekā desmit telpu grupas joprojām ir pieejamas. Ir arī uzskicēts labiekārtojuma plāns — nākotnē tur paredzētas atpūtas zonas ar lapenēm, aktīvās atpūtas laukumi, viesu namiņi, skatuve koncertiem, kafejnīca un citi elementi.

8. Dzīves moto

RBV:
Tavs dzīves moto ir: “Runāju, lai radītu risinājumu. Strādāju, lai ieguvēji būtu visi.” Kā tu šo principu iemieso savā darbā un komandā?

Mārtiņš:
Vienmēr cenšos pieņemt lēmumus apdomīgi — domājot ne tikai par sevi vai uzņēmuma interesēm, bet arī par komandu, pasūtītāju un sabiedrību kopumā. Es uzskatu, ka sarunām vienmēr ir jāved uz risinājumu. Un pat ja pēc sarunas tas vēl nav panākts, tas nenozīmē, ka sarunai nav bijusi jēga. Dažreiz vienkārši vajadzīgs laiks – otrai pusei jāļauj nobriest lēmumam, un tad sarunu var turpināt, kad ir gatavība nonākt pie rezultāta.

Lai šādas sarunas būtu veiksmīgas, ir jāspēj sajust otru cilvēku un viņu izprast. Tas arī ir tas, ko cenšos darīt – uzklausīt, saprast, un virzīt uz risinājumu.

Jā, šis moto man ir palīdzējis ne vienā vien situācijā – gan glābjot projektus, gan atsevišķas tā daļas, gan sarežģītus procesus. Šādu gadījumu ir bijis daudz. Kad rodas problēma, es pieslēdzos un pārņemu to uz sevi. Godīgi sakot, risināt sarežģījumus nav mans mīļākais darbs, bet gandarījums pēc problēmas atrisināšanas vienmēr ir liels. Tāpēc to daru ar apziņu, ka tas ir tā vērts.

9. Nākotnes mērķi Rietumu Būvvadībā un nozarē

RBV:
Kur redzi sevi un Rietumu Būvvadību nākamo piecu gadu laikā?

Mārtiņš:
Nākamajos piecos gados mēs noteikti turpināsim attīstību. Mūsu mērķis ir audzēt kompetences, kļūt efektīvākiem un palielināt kapacitāti. Ja šobrīd vienlaicīgi spējam kvalitatīvi vadīt divus lielus projektus, tad piecu gadu laikā vēlamies šo skaitu palielināt vismaz līdz pieciem.

Protams, jāņem vērā arī tirgus apstākļi — šobrīd būvniecībā valda augsta konkurence, bet kopējais būvapjoms Latvijā ir zems. Tāpēc plānojam būt elastīgi. Ja tirgus atļaus, paplašināsimies vēl vairāk; ja būvniecībā būs stagnācija vai deficīts, tad koncentrēsimies uz stabilitātes noturēšanu un kvalitāti esošajā līmenī.

Šobrīd fokuss ir uz vidēji lieliem un lieliem projektiem, kuriem katram nepieciešama sava vadības komanda. Nākotnē plānojam diversificēt savu darbību, attīstot arī kādu specializētu pakalpojumu būvniecības nišā. Tas ļautu paralēli lielajiem objektiem apkalpot arī mazākus projektus noteiktā specifikācijā.

10. “Ātrās atbildes” noslēgumam

RBV:
• Mīļākais būvniecības termiņš?
— Kad jau sākotnēji šķiet, ka darbu pabeigt termiņā būs gandrīz neiespējami. Tad rodas iekšējs izaicinājums — pabeigt pirms termiņa vai vismaz precīzi laikā. Šādi termiņi man rada pozitīvu spriedzi, un tieši tas noslēguma gandarījums, kad viss izdarīts, kļūst par nākamo motivāciju – lai šo sajūtu atkal piedzīvotu.

• Grāmata, ko šobrīd lasi?
— Tā kā studēju psiholoģiju, manā grāmatu plauktā pārsvarā ir šī virziena literatūra. Pašlaik lasu vairākas grāmatas paralēli:
D. Goulmens – “Tava emocionālā inteleģence”,
M. Ļitvaks – “Sākuma enerģija mūsos”,
M. Gūtmane – “Pamodināt sevī radītāju”.

• Kas palīdz Tev sasniegumos?
— Ticība labam rezultātam, mērķtiecīga darbība, kas orientēta uz rezultātu, un, protams, komanda, kuras darbs arī ir vērsts uz rezultātu.

11. Paldies & noslēgums

RBV:
Liels paldies, Mārtiņ, par atklātību un ieskatu tavā profesionālajā ceļā. Novēlu sekmes gan personīgajos, gan Rietumu Būvvadības turpmākajos projektos!

Mārtiņš:
Paldies par aicinājumu! Ceru, ka šī saruna iedvesmos ikvienu ticēt savām spējām, virzīties uz mērķi un pārvarēt šķēršļus līdz uzvarai.